• Par mani
  • Blogs

Vai draudzībai ir derīguma termiņš?

1. maijs, 2020 pl. 22:03, Nav komentāru


Draudzība man vienmēr ir bijusi ļoti svarīga, bet ar tās izveidi man vienmēr ir bijušas problēmas. Man sagādā grūtības uzticēties cilvēkiem, tāpēc es kā dadzis pieķeros savam vienam vai augstākais diviem draugiem, kuriem es varu uzticēt savas bailes, domas, sāpēs un muļķības.

Uzaugot meža vidu, nebija pārāk lielas izvēles iespējas ar kuru draudzēties un ar kuru nē. Godīgi sakot, neatceros, ka bērnībā vispār būtu domājusi par to. Kaimiņos dzīvoja puika, mēs bijām labi draugi, darījām kopā dažādas blēņas, un, kad sastrīdējāmies, metām viens otram ar akmeņiem.

Es neesmu gājusi bērnu dārzā, līdz ar ko mani pirmie apzināti izvēlētie draugi parādījās skolas vecumā. Ja nekļūdos, pirmās draudzenes man parādījās ceturtajā vai piektajā klasē, tad, kad es iemācījos aizstāvēt sevi. Tās ir muļķības, ka bērniem ir vieglāk atrast draugus. Bērnībā draudzību ietekmē ļoti daudzi faktori -  ģimenes sociālais statuss, kā arī, protams, tas, cik atvērts ir pats bērns. Ja tu nāc no ģimenes, kura ir sociāli nelabvēlīga, tu nevari būt atvērts bērns, jo tu vienmēr esi stresā par to, kas notiek mājās, turklāt, tevi vēl  izsmej, jo, ļoti iespējams, ka bikses, kuras tev šobrīd ir uzvilktas, ir vienīgās. Iespējams, ka jums nav kopīgu sarunas tematu, jo tu neesi redzējis to multfilmu vai tev nav tādu vai šādu rotaļlietu.

Man draugs nozīmē ģimeni. Man tā ir piederības un drošības sajuta, tāpēc es nespēju saprast un pieņemt, ka draudzība var beigties. Kā?! Tu neesi miris, es arī nē. Tev iespējams mainījās intereses, piedzima bērns vai ir jaunas attiecības, bet kāpēc mēs nevaram draudzēties? Es nezvanu, tu nezvani - draudzība beidzās, ka tā?

Mēs dzīvojam 21. gs., esam sociāli aktīvi un mūžīgi aizņemti, dzenoties pēc naudas, varas un statusa. Esam tik ļoti aizņemti, ka nebaidāmies būt vieni līdz nonākam aci pret aci vientulībā paši ar sevi.

Cilvēks nevar būt viens, cilvēkam vajag otru cilvēku, kuram var uzticēties, kuru saukt par draugu, kādu, kuram var piezvanīt arī nakts laikā, kādu, kuram 100 reizi stāstīt vienu un to pašu stāstu un zināt, ka viņš noklausīsies arī 157 reizi. Īstai draudzībai nebūs šķērslis tas, ka jūs neesat runājuši vai tikušies nedēļu, mēnesi, gadu vai piecus, svarīgi ir tas, ka draudzībai nav derīguma termiņa - Tā ir jākopj un jāuztur, īpaši jau šajā grūtajā laikā.

Mūsdienu tehnoloģijas sniedz plašas iespējas - zvani, raksti, virtuāli tiecies iekš Zoom un Skype platformās, Whatsapp ,Facetime, FB Messenger aplikācijās - netēlo beigtu reņģi!

 

P.S 

Paldies par zvaniem un ziņām pēc iepriekšējā  ieraksta!




Nav komentāru

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Īsumā par sevi.
    18. apr. 2022
  • Es atkal pamodos, lai nedaudz parunātu.
    19. aug. 2021
  • Kāpēc es rakstu?
    3. okt. 2020
  • Cīņa ar savu pašvērtējumu un sevi pašu.
    27. sep. 2020
  • Kāpēc man neizdodas izveidot ilgtermiņa attiecības?
    19. sep. 2020
  • Jau atkal rudens!
    14. sep. 2020
  • Kā ir būt mammai?!
    19. jūl. 2020
Sarunas ar Sevi