Šķiršanās.

Šī nedēļa bija lieliem notikumiem bagāta. Spilgta, piesātināta un skumja. Priecīgi skumja un atvieglojuma sāpīga. Sāpīgākais manā nedēļā bija mana šķiršanās! Es šķīros no sava darba. Atvadījos no ambīcijām, sapņiem un liekām cerībām. No sava prāta radītām nevajadzīgām ilūzijām.

Jā, es izšķīros un esmu priecīga par to! Skan netipiski, vai ne? Kurš gan priecājās par šķiršanos?! Šoreiz es noteikti ierindojos saraksta augšpusē - šī ir mana pirmā reize, kad es iestājos par labu sev un savām interesēm! Šis ir netipiski man, cilvēkam, kurš savus pēdējos spēkus, domas un visu brīvo laiku uzdāvinās, savukārt to, kas palicis pāri, atdos pilnībā citu cilvēku idejas vārdā. Dažkārt liekas, ka esmu naiva, citreiz - glupa, dažkārt nesaprotot savus motīvus, atdodot sevi kādam citam, jo zemapziņā sēž mūžīgais cietējs un saka: “Nekas traks, vēl tikai nedaudz un tad jau būs labi, kuš-kuš, vēl tikai nedaudz!” Bet šis “LABI” nepienāk un, ļoti iespējams, nepienāks nekad. Manas bailes un nepārliecinātība par sevi ikdienas salauž manas labākās rakstura īpašības, neļaujot sasniegt sev izvirzītos mērķus un sapņus. Patiesība esmu aizmirsusi kā tas ir - izvirzīt sev mērķus. Es pati sevi esmu iesprostojusi sava prāta labirintos. Nākas atzīt, ka nemitīgā piekāpšanās un pret sevi vērstās netaisnības pieļaušana, kliedzot kliedz - Es pati esmu savs lielākais ienaidnieks, savu problēmu radītājs! Kā gan cilvēks, kurš savā esībā ir taisnības cīnītājs spēj pieļaut tādu attieksmi pret sevi? Vai tiešām es neko labāku neesmu pelnījusi?

Droši vien, ka esmu! Droši vien? Tikai droši vien? Es vēlreiz un vēlreiz pārlasu šo atbildi… Kāpēc es ar drošu vērienu nevaru pateikt – Jā, esmu pelnījusi?

Pēc šajā nedēļā piedzīvotās šķiršanās es jūtos viegli, es jūtos brīvi. Apzinoties, ka manas līdzšinējās darba attiecības ir bijušas toksiskas, atbrīvoties no vienām labprātīgi, ir atvieglojums. Kā ļoti smagas, ilgstoši nestas, akmeņu kravas novelšana no pleciem. Cilvēki man apkārt vienmēr ir ticējuši manam spējām. Visi redzējuši manī potenciālu, izņemot mani pašu. Šoreiz arī es pati noticēju, ka varu pateikt NĒ. Laba sajūta! Pat ļoti. Tomēr līdz ar šķiršanos nāk arī nesaprašana. Nesaprašana par to, kā manā dzīvē ir noticis tā, ka es strādāju strādāšanas pēc. Nesaprašana, kā es esmu varējusi pieļaut, ka mans darbs ir mana dzīve, mana vienīga realitāte, ka faktiski es esmu sava darba vergs, kurš labprātīgi ir gatavs sevi nodot klaušu darbos? Ļaunākais šajā stāstā ir apziņa, ka es šo visu saprotu un spēju rast atbildes uz šiem jautājumiem, tomēr vienlaikus nespējot pieņemt to kā realitāti un to mainīt.

Manā prātā šis nedēļas laikā daudz kas ir mainījies, kā morāli, tā emocionāli. Un es ceru, ka mainīsies vēl, vēl un vēl, kā arī, ka mainīsies mana attieksme pašai pret sevi, pasauli, kosmosu, visumu un dzīvi kopumā. Līdz šim es uzskatīju, ka par vērtīgu pieredzi ir dārgi jāmaksā, bet vakar es sapratu, ka daudz produktīvāk ir iemācīties savākt citu cilvēku pieredzes, neatkarīgi no sasniegumiem, runāt analizēt un dalīties ar tām. Nav jāzina viss uz šīs pasaules, bet ir jāspēj atrast vai jāzina, kam pajautāt. Jāuzdrošinās, jo tas noteikti ir simtreiz vērtīgāk! Šī ir mana mazā uzvaru, ļoti maza, bet uzvara. Uzvara, par kuru ir neizmērojams prieks!

Es uzskatīju, ka sev doto iespēju ik katram ir tik ļoti jānovērtē, ka jāsamierinās ar dažādiem nesmukiem, ka jāstrādā dubultā, jāstrādā vairāk, jāstrādā uzcītīgāk, jāstrādā brīvdienās.. un vēl, un vēl.. Bet pagaidi, apstājies. Viss, stop, stāvi! Tavs darbs nav visa tava dzīve. Šī iespēja nav tava pēdējā iespēja. Tavs darbs, ko tu tik ļoti mīli ir tikai darbs, un tu esi tikai darba instruments. Kad tu salūzīsi, tevi aizvietos, kad būsi neērts - nomainīs.

Ja Tavs darbs spēj Tev sniegt gandarījumu un ar darba devēju jums ir veselīgas un līdzvērtīgas attiecibas - Ej un iekaro augtākās virsotnes! Bet, ja Tavs darbs ir tikai veids kā aizmirst savas problēmas un ir Tava vienīgā realitāte, mani darbu, maini attieksmi, maini kaut ko! Kaut nedaudz padomā, paņem baltu papīra lapu un saraksti, ko Tu gribi, ko jūti, ko Tu iegūsti un pats svarīgākais –ko zaudēsi šī darba dēļ.

 

Nav komentāru

Komentēt