Kā atrast sev laiku un ko ar to iesākt?

Varu Tev atzīties - man vienmēr ir bijušas problēmas ar brīvo laiku un laika menedžmentu kopumā. Tas nav tāpēc, ka to neprotu vai negribu, vienkārši man ir izteikti liela pienākuma apziņa, kura gandrīz vienmēr liek aizmirst pašai par sevi. Agrāk es biju aizņemta strādājot un esot pārņemta ar neskaidru, reizēm utopisku ideju realizēšanu. Tad viss mans brīvais laiks un enerģija tika veltīts bērnam, savukārt šobrīd mazu daļiņu no sava laika atvēlu arī blogam. Kā jau Jūs zināt, esmu pilna laika vientuļā mamma. Tas pēc nosacījuma jau paredz, ka viss mans brīvais laiks ir labierīcību apmeklējums vienatnē, turklāt ne ilgāk par 15 minūtēm, kā arī tik svarīgās miega stundas.

Pandēmijas situācija pasaulē man lika saprast, ka arī man tomēr ir nepieciešams laiks sev un sava telpa. Nepārprotiet, es neizsakāmi mīlu savu bērnu, bet, pavadot kopā 1440 stundas no vietas ik stundu, beidzot nāca apziņa - tas ir par daudz. Daudz par daudz. Iespējams skan egoistiski un riebīgi, tomēr jā, arī es vēlos pagulēt “zvaigznītē” un  klusumā. VIENATNĒ. Tieši tik primitīvi. Man patīk dzirdēt savas domas. Ieklausīties klusuma skaņā. Vai zinājāt, ka arī klusums skan? Klusumam ir tik maģiski dziedējoši spēcīga skaņa! Es biju aizmirsusi, cik ļoti cilvēkam tas reizēm ir vajadzīgs. Pēdējās divas nedēļas ir brīnišķīgas. Kā jau iepriekš minēju, man ir palicis tikai viens no diviem darbiem, līdz ar ko man ir parādījies brīvais laiks. Laiks sev, kā vēlējos. Tomēr beidzot, pēc tik ilga laika sastopoties ar to, es vairs nezinu, ko ar to iesākt. Esmu bijusi pie friziera, esmu bijusi šopingā, pastaigāties. Esmu nesteidzīgi, baudot pavasara smaržu buķeti, parkā padzērusi kafiju. Klausījusies mūziku tik skaļi, ka kaimiņi lejas stāvā dzird. Turklāt to darīju, izbaudot katru basa radīto vibrāciju savā ķermenī. Esmu pat meklējusi un atradusi ceriņu “laimītes”. Jā, jā, nepārlasījāties “laimītes”. Tās laimītes, kuras ceriņziedos ir ar piecām ziedlapiņām un, kuras apēdot solās mūžīgā laime. Iespējams skan bērnišķīgi, bet varbūt tomēr, atrodot un apēdot to laimīti, arī tā dzīves lielā laime būs? Mēģināts nav zaudēts! Es arī piepildīju savu sapni pagulēt “zvaigznītē” un klusumā. Forša sajūta!

Esmu izanalizējusi dažādas ģeniālas idejas, pieķērusies jauniem projektiem. Prātā esmu uzbūvējusi impēriju, tomēr es nejūtu ne gandarījumu, ne prieku par to. Mani joprojām nepamet sajuta, ka kaut kas trūkst un nav pilnīgs. Man ir neizsakāms prieks, ka Marta mani iedrošināja šim blogam. Ir pagājis tikai aptuveni mēnesis, bet šis blogs jau man ir pavēris jaunu skatījumu uz dzīvi, jaunu skata punktu uz sevi pašu. Es no jauna mācos saprast sevi, apzināties savas vēlmes. Es atveros pasaulei un pati sev. Savam blogam es veltu aptuveni piecas stundas nedēļā un varu pilnīgi droši pateikt - tas ir lietderīgāk pavadītais laiks manā mūžā! Tas dod man enerģijas lādiņu un pacilātības sajutu. Tomēr joprojām - mani nepamet sajūta, ka kaut kas trūkst un man ir vajadzīgs kas vairāk. Vai tiešām man sāk trūkt vēlme apgūt jaunas zināšanas? Vai tomēr man trūkst sajūtas, ka es vēlos atrast kādu, ar ko kopā dalīt savu brīvo laiku?

Man iekšā ir tik pacilāta un sasodīti laba sajūta, tomēr es vēl neprotu definēt, kas man ir tas, kas man ir jādara, lai šo sajūtu nepazaudētu. Es tik ļoti vēlos, lai šī sajūta nepazustu un lai tā turpmāk kļūst par manu ikdienu!

Pagaidām man nav atbildes uz jautājumu kā atrast sev laiku, bet es vēlos, lai Jūs neatņemu sev savu laiku, jo laiks ir Jūsu lielākā bagātība. Tveriet un baudiet to!

1 komentārs - Kā atrast sev laiku un ko ar to iesākt?

Komentēt