• Par mani
  • Blogs

Ideālais labākais draugs.

13. jūnijs, 2020 pl. 19:55, Nav komentāru

Mums katram ir savs labākais draugs, cilvēks, ar kuru kopā mēs esam priekos un bēdās. Parasti gan vairāk sanāk būt kopā bēdās, nekā priekos, bet arī tas ir vajadzīgs, vai ne? Labākais draugs ir līdzvērtīgs sargeņģelim - tu viņu vari neredzēt, bet viņš ir ar tevi. Tevi jūt, mīl, uztraucās un vienmēr ir blakus.

Varbūt skanēs iedomīgi, tomēr pateikšu - es sevi uzskatu par ideālu labāko draugu, tiesa gan, es esmu labākais draugs uz laiku, lai tev izaugtu spārni!

Vakar man bija telefona saruna ar brāli. Tā kā šobrīd manā dzīvē ir ļoti interesants posms, mēs apspriedām tēmu, ka vienmēr, kad manā dzīve ienāk kāds cilvēks, es veltu visu savu laiku un uzmanību viņam, aizmirstot par visu un visiem. Pēc sarunas, šī tēma mani ļoti ieinteresēja, tādēļ vakardienu un arī šodienu es veltīju, lai gremdētos atmiņās par visām attiecibām, kuras man ir bijušas, neatkarīgi draudzīgas vai romantiska rakstura.

Man ir ļoti izteikts un pārmērīgs mātišķais instinkts, kas nozīme, ka man vienmēr un par visiem vajag parūpēties. Parūpēties, lai viņiem būtu labi, silti un omulīgi. Un tas tā notiek, neatkarīgi no tā vai es zinu tevi vienu dienu vai visu dzīvi - man ir svarīgi, lai tu justos labi! Es izcepšu visgardākās kotletes, mana sirds un mājas durvis vienmēr būs atvērtas sirsnīgam sarunām un atbalstam tev! Savukārt cilvēkiem, kuriem dzīvē ir grūts posms un ir nepieciešams atbalsts, nekas netiek žēlots no manas puses! Ja es spēju un varu ko dot, lai palīdzētu, es atdošu visu, kas man ir! Es vienmēr bušu tas cilvēks, kurš spēs uzklausīt, tas, kurš spēs atbalstīt, tas, kurš var būs blakus tad, kad tas ir vajadzīgs, pat tad, ja vajadzēs to darīt 24/7 režīmā. Man nav īpaša algoritma pēc kura es izvēlos, kuram ir vai nav nepieciešama mana palīdzība. Var teikt, ka es to vienkārši redzu un jūtu. Tā ir kāda īpaša sajūta, es pat teiktu, ka kāda no manām maņām saka, ka šim cilvēkam šobrīd vajadzīga palīdzīga roka, lai spētu piecelties un atjēgties. Ja es varu palīdzēt, tad kāpēc gan to nedarīt?! Man pretī nevajag neko! Es nevācu karmas punktus un pretī negaidu pateicības runas. Man sniedz gandarījumu redzēt kā tas mazumiņš, kuru es spēju dot, spēj izmainīt cilvēka dzīvi. Tas ir tik skaisti!

Jā, dažkārt ir skumji, īpaši apziņa, ka kādam no saviem “lolojumiem” es kļūstu par blāvām atmiņām, kaut gan savā sirdī un prāta esmu izdzīvojusi tik daudz emocijas un pārdzīvojumus kopā ar viņu. Bet tas ir tā vērts, lai redzētu, kā cilvēks no jauna atdzimst, atrod spēku piecelties, dzīvot un atrodot sevi. Jā, ir grūti dzīvot savu dzīvi, ar savām problēmām un sajutām, paralēli esot cita balsts, izdzīvot kopā ar viņu visus pārdzīvojumus, priekus un bēdas. Jā, tas prasa daudz no manis, precīzāk visu. Visu manu pozitīvismu, visu manu spēku un enerģiju. Man pašai īsti nekas nepaliek pāri un ir jāizdomā, kur to atkal uzģenerēt, kā saražot to atpakaļ! Jā, ir grūti atlaist. Tas ir pats grūtākais atlaist kādu, kuru Tu tik ļoti mīli un sargā no pasaules sliktajām lietām un sajūtām, bet tas ir jādara, lai cilvēks var pilnveidoties un attīstīties tālāk.

Nē, es neesmu uzņēmusies Dieva lomu un nelemju par kāda dzīvi vai sajutām! Ja tev mani vajag šeit un tagad, re, kur es esmu. Varbūt skan muļķīgi, bet man sirdī un prātā ir apziņa, ka šī ir mana dzīves misija – palīdzēt, lai kāds cits varētu augstāk, tālāk, varenāk!

Es Tev atdošu visu, mans draugs! Man it nekā nav žēl un es no visas sirds priecāšos, ja tas tev būs vērtīgi! Tāda nu es esmu - ideāls labākais draugs!

Nav komentāru

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Īsumā par sevi.
    18. apr. 2022
  • Es atkal pamodos, lai nedaudz parunātu.
    19. aug. 2021
  • Kāpēc es rakstu?
    3. okt. 2020
  • Cīņa ar savu pašvērtējumu un sevi pašu.
    27. sep. 2020
  • Kāpēc man neizdodas izveidot ilgtermiņa attiecības?
    19. sep. 2020
  • Jau atkal rudens!
    14. sep. 2020
  • Kā ir būt mammai?!
    19. jūl. 2020
Sarunas ar Sevi