Kādu laiku biju pazudusi, piedod! Bija daudz dažādu notikumu saistībā ar
Elizabeti, pieliekot vēl privātās dzīves izmaiņas, ir neliels nogurums.
Negribās rakstīt rakstus rakstīšanas pēc, vēlos, lai tas ir kvalitatīvs un
baudāms!
Sākumā vēlos pateikt lielu paldies visiem, kuri atbalstīja un ziedoja
Elizabetes rehabilitācijai. Man tas ir ļoti nozīmīgi un svarīgi! Paldies, ka
tik īsā laikā, nedaudz vairāk kā pusotras nedēļas laikā, jūs palīdzējāt savākt
visu nepieciešamo summu – 3100 €! Milzīgs paldies katram, kurš domās bija ar
mums, sūtīja laba vēlējumus, kurš šēroja rakstu!
Vēlējos paturpināt bērnu tēmu, šoreiz precīzāk “Mammu” tēmu jeb “Kā ir būt
mammai!”.
Mammai būt ir lieliski! Nekas nevar būt labāks par to brīdi, kad tās mazās
rociņās apķeras ap kaklu un iedod buču uz vaiga. Tava diena momentāni paliek
gaišāka un, pasmaidot aizmirstas visas bēdas un kreņķi, kaut vai tikai uz īsu
brīdi.
Es nespēju iztēloties, kā iepriekš dzīvoju bez šīs burvīgākās personas uz
pasaules!
Sākums mums bija grūts, bija jāpielāgojas, bija jāsaprot, ka nekad vairs
nebūs tā kā bija, nebūs ballītes un bezrūpīgas dzīves. Tik daudz, kas mainījās,
ienākot Elizabetei manā dzīvē. Pirmkārt, mani sāka satraukt manas veselības
jautājums, jo, kam gan es varu uzticēt savu bērnu, ja ar mani kas notiek?!
Protams, mani sāka satraukt arī finanses, man bija svarīga to stabilitāte un
paredzami ienākumi mēnešiem uz priekšu. Es sāku rēķināt un domāt par sevi
vairāk kā es biju to darījusi līdz šim.
Man grūtākais bija iespiest sev galvā tik daudz svarīgu zināšanu par bērna
kopšanu un aprūpi īsā laikā, un nekļūdīties pielietojot šo informāciju. Informāciju
kā dzīvot, ko vilkt mugurā vai ko gatavot vakariņās. Attiecībā pret sevi, šo
informāciju esmu vākusi lēnām, visas savas dzīves garumā, bet tagad, lūk tev
rokās ir mazs bērns un viss, ko līdz tam
tu lasīji internetā ir bezvērtīgs, jo tagad tev priekšā ir dzīvs mazs cilvēks!
Šīs drēbes ir par mazu, tās par lielu, no šiem pamperiem ir alerģija, utt,
utjp!
Pirmie divi dzīves gadi kopā ar Elizabeti bija satraucoši - biežas
slimošanas, dārziņa gaitu uzsākšana, apziņa, ka viņa ir citādāka. Pieņemt visas
šīs krīzes situācijas, meklēt risinājumus un iespējas, kā palīdzēt bērnam! Es
teiktu, ka mūsu dzīve ir bijusi ļoti piesātināta un ar dažādām emocijām bagāta.
Bet es esmu neizsakāmi laimīga, ka man ir Elizabete. Šis ir bijis mans labākais
lēmums un lielākā dzīves pārsteiguma dāvana.
Es nekad nevarēju iedomāties, ka manī ir tik daudz mīlestības, tik daudz
pacietības, tik daudz drosmes un atbildības sajūtas!
Mammai būt ir grūti. Tas ir smags darbs, jo Tu nedrīksti nogurt, nedrīksti
slimot, tev vienmēr ir jābūt gatavai visām (ne)iespējamajām situācijām. Tev
vajag paredzēt tās un izdomāt vairākus risinājumus - gan kā novērst, gan kā
nepieļaut, lai šīs situācijas atkārtotos. Tev ir jābūt pacietīgai, ir jāspēj
būt labākajam piemēram ar savu rīcību, ir jābūt tam, kurš var un spēj paradīt,
cik skaita un interesanta ir pasaule mums apkārt. Tev ir jābūt supervaronei,
kura spēj visu - Pasargāt, sniegt atbalstu un gudru padomu, mierināt un būt
blakus, kad tas ir nepieciešams!
Būt mammai ir labāka sajūta pasaulē, nav lielākas mīlestības pasaulē, kā tā
cik īsti un patiesi tevi mīl bērns, es novēlu katram šo sajūtu izbaudīt!
